5 rožu pušķi

Tā es mācos ekonomiku. Lasīju mācību grāmatu universitātei un atradu dažas interesantas lietas.

Tēmā par tirgus nepilnībām, kad runa ir par pozitīvajiem un negatīvajiem ārējiem efektiem (nav nemaz svarīgi šajā gadījumā, kas tie tādi ir) autore pozitīvam ārējam efektam ražošanas jomā piedāvā šādu piemēru: (citāts) hidroelektrostacijas aizsprosta būve: šāds aizsprosts kontrolē ūdens līmeni tiem, kas dzīvo lejup pa straumi, un/vai veido gleznainu ūdens krātuvi, kas ir saistoša no atpūtas viedokļa.
Manas smadzenes šo informāciju automātiski uztvēra šādi: Hidroelektrostacijas aizsprosta būve: šāds aizsprosts kontrolē… pie velna, kādas muļķības, un/vai veido smakojošu, betona sienu ieskautu ūdens blāķi, nemaz nerunājot par postu, ko tas nodara ainavai un zivīm.

Tēmā par Jaunās ekonomikas laikmetu autore runā par galvenajām šī laikmeta iezīmēm, un kā vienu no tām min „uz zināšanām balstītu ekonomiku” un „izglītotu cilvēku”, kam seko (citāts): Turklāt būtu lietderīgi valstiskā līmenī risināt uzņēmīguma kompetences (uzņēmējspēju) attīstību jauniešiem jau no mazotnes visos izglītības sistēmas līmeņos…
Manas smadzenes šo informāciju automātiski uztvēra šādi: Turklāt būtu lietderīgi jauniešiem jau no mazotnes visos izglītības sistēmas līmeņos mācīt būt materiālo vērtību dievinošiem naudas grābējiem.

Tēmā par ražošanas organizāciju, konkrēti par uzņēmumu līdzekļiem rakstīts sekojošais: (citāts) Mūsdienās īpaši svarīga loma ir tādiem nemateriāliem uzņēmuma līdzekļiem kā patenti, licences, autortiesības, preču zīmes, izdevumi pētniecības darbiem. Jaunās ekonomikas apstākļos veidojas nemateriālo vērtību pieauguma tendence.
Manas smadzenes šo informāciju automātiski uztvēra šādi: Mūsdienās īpaši svarīga loma ir tādiem… bla bla bla… Jaunās ekonomikas apstākļos tiek darīts viss iespējamais, lai jebkuru nemateriālo vērtību padarītu par materiālo, respektīvi – par naudas grābšanas līdzekli.

P.S. Tas tā, humoram. Bet katrā jokā daļa patiesības. Tāpēc, mīļie cilvēki, neļaujieties sevi tik viegli apmuļķot ar gudrām, liekulīgām muldēšanām, bet padomājiet, ko patiesībā šie vārdi nozīmē.

Šī sadaļa, tāpat kā visa šī saite (tikai vēl vairāk) paredzēta vienam mērķim - 5 ROŽU PUŠĶIEM, jeb, citiem vārdiem, lai padarītu dzīvi interesantāku.

22.0ktobris, 2008. gads.

Pēdējā laikā ar cilvēkiem biežāk notiek dīvainas lietas. Konkrēti  - šīs pēdējās trīs dienas.

            Aizvakar bija tāds atgadījums: braucu autobusā, kas nebija sevišķi pilns, tikai daži cilvēki stāvēja kājās. Viens no kājās stāvētājiem bija puika, astotklasnieks no 3. Vidusskolas (šo info. zinu  no agrāk nejauši noklausītām sarunām). Tātad, šis puika stāvēja visu laiku pie pašām durvīm, tā it kā gribētu kāpt ārā. Nu, parasti neviens tā nedara, bet viņš darīja, pie tam turpināja tā stāvēt arī tad, kad jau bija atbrīvojušās dažas sēdvietas.

            Un tad notika tas gadījums – ārā kāpt savajadzējās onkulim, kurš man pēc skata jau šķita nedaudz dīvains, bet, nu, nekas sevišķs. Taču, kāpjot ārā pa durvīm, pie kurām turējās puika, onkulis teica: „Bļe, ko tu te stāvi? Ej sēdi! Kas, tev smadzenes… ?” Beigas es nesaklausīju.

            Vakar braucu mājās ļoti pilnā autobusā. Tas bija viens no tiem autobusiem, kuriem pašā priekšā ir tāds dīvains krēsls – viens, bet tāds pusotru vietu plats – ne šis ne tas. Tajā bija apsēdusies sieviete un brīvajā pusvietiņā nolikusi somiņu. Blakus stāvēja pavecāka tante, kas ar vien pieaugošā tonī kaut ko runāja krieviski. Sākumā man likās, ka tas ir strīds pa telefonu, bet tad ievēroju, ka tante runā ar sēdošo sievieti. Sarunas sākumu es nebiju dzirdējis, bet, cik varēja saprast, tantes mērķis bija apsēsties blakus sievietei. Sākumā viņa runāja kaut ko par somiņām, bet beigās, jau iekarsusi, par dibenu formām, izmēriem un pat nosauca sievietes dibenu par „jūsu skaisto persiku”. To visu viņa darīja skaļi, un tad, iekārtojusies blakus sievietei, vairākas reizes tīši tai spiedās virsū, gandrīz iesēzdamās klēpī. Vēl tad tantuks nevarēja rimties, un, jau ērti iekārtojies, pavēstīja visam autobusam, ka viņai ir 56. izmērs.

            Šodien es redzēju kā divi cilvēki nokrīt. Bet tā kārtīgi nokrīt, nevis vienkārši paklūp.

            Pirmais bija kāds pavecāks onkulis, kas aizķērās aiz apmales, gribēdams šķērsot ielu. Cilvēki viņam uzreiz palīdzēja, un viss bija labi. Otrā bija kāda sieviete vai meitene ar kupliem matiem. Tas notika tunelī pie Stockmann – es dzirdēju īsu, bet skaļu kliedzienu, un paskatījies, redzēju uz trepēm sedošu sievieti, kas pētīja sava augstpapēžu zābaka papēdi.

Patiesums

Vislabāk izkoptā māka
ir māksla būt mākslīgam,
bet patiesumu -
to drīz tikai fotografijas rādīs.

Un skumjas acis to skatīs
kā lielu dārgumu,
kas izlaists
tik vieglprātīgi no rokām.

Bet kaimiņu Džons pasmiesies
par šo bērnišķīgo naivumu
un aizies
uz virtuālo randiņu.

 * * *
Jutība.

Cik gan nav gribēts jau.
Izplaukt!
Just, kā pavasaris klāt.

Un tomēr.
Neko tu viņai nepadarīsi…
Ja pati rokā nedosies,
nekad to nenotversi.

Vēl trakāk iet tādiem kā man.
Tādiem, kam gribēt sanāk labi,
bet ar darīšanu švaki.
Kas nekad nepasaka meitenei,
kas skaista tā kā roze,
ka viņa ir tā kā puķe.

Un ka ļoti ļoti gribas
izstaigāt katru ielu Vecrīgā
ar viņas roku savējā.

09.2008.

Kaut arii tie nolaapiitie kruasaanu stuumeeji , nav man atsuutijushi kaut kaadu fakinu veestuli , ar kuras paliidziibu es beidzot tikshu pie neta , tomeer shodien piepildiijas viens no maniem sapnjiem  , es dziivajaa redzeeju PAAVESTU , biju tomaata metiena attaalumaa no vecaa aazha , bija tika bezgala jaukinji kad visi apkaart saaka apskauties Jeezus vaarda(usi susi)!Saak besiit aaraaa tas  , ka Pariizee amerikaanju ir vairak nekaa pashu franchu , kursos man blje visapkaart vieni jenkji pljurkst ar to kuslo akcentu - arghhh!Kopumaa it kaa viss ir ok! Klopsij , sekoju tavam padomam , un blje taa leeta manta , kaut arii nav nekas dizhs , bet pie joda , pa 3 eirikjiem 10 pudeles ir taa veerts!Ceru , ka naakamnedeelj tikshu pie fakina neta!

Vispirms vélétos atvainoties par  kuslajàm garumzimem , jo uz shiem stiligajiem datoriem tàdu nav!Droshvien katrs cilvéks kursh atbrauc uz Franciju cer uz ielas ieraudzit tonnàm savàda izskata ljauzhu(modes Meka kà nekà)!Taçu tas it nemaz tà nav , jo apméram 70% cilvéku gjérbjas vairàk vai mazàk identiski (acimredzot visi alternativie sadziiti kaut kàdos tumshos Pariizes nostùros)!Pirmàs 3 dienas pagàja kàartojot formalitàtes sakarà ar françu valodas kursiem(arii seit vinji ir sasniegushi vèl nebijushus augstumus jo tajà pieteikshanàs birojà , neviens nerunà anglju mélé)!Jàatziist , ka metàlistiem sheit aciimredzami neklàjas viegli  , jo pa sho neilgo laiku ko es te atrodos mani jau 2 reizes pàrbaudiija policija(vai es gadienà nenèsàju lidz kàdas narkotiskas vielas) , protams arii cilvèku diivainà blisinàshanàas(ipashi metro) , vàrdu sakot visai smiekliiga padariishana!Tas nu ir viss ko paspèju 2 minùshu laikàa uzcept.

To be continued….

P.S Alus “Le Coq” pamatiigi iesùkà suni!

Nuja, vēl nesen ļoti aktuāla tēma: Krievijas/Gruzijas karš. Tikai dažas dienas pagājušas, kopš tiem laikiem, kad ar to pilnas bija visas avīzes, televīzijas, interneti un daudzas jo daudzas mutes. Un godīgi, kāds nežēlīgs idiotisms tas ir.

Lai nesarunātu muļķības, es nerunāšu ne par šajā konfliktā neiesaistīto valstu reakcijām un attieksmēm, ne par masu medijiem, kas šoreiz bija pat vairāk nekā savu uzdevumu augstumos, lai ar paranoisku propgandu padarītu cilvēkus trakus.

Man tikai… es pat nezinu, ne žēl, ne pārsteidz, bet… jā, vot - kaitina nedaudz, ka lielā vairuma cilvēku prāti ir tik ļoti viegli ietekmējami un sagrozāmi, ka, liekas, to nav vispār, ka smadzeņpods ir tukšs, un kas tur iekrīt no ieslēgtā televizora, vai izlasītās avīzes, tas tur arī stāv un rūgst.

Nu piemēram, vēlme rakstīt šo te man uznāca, pēc 15. augusta Dienas izdevuma pāršķirstīšanas. Šī tēma, tajā avīzē aizņēma sešas lappuses. Bet īpaši mani piesaistīja viena sleja: Tautas balss. Tur trīspadsmit cilvēki snieguši atbildes uz jautājumu: “Vai Krievijas un Gruzijas konflikta dēļ jūtaties apdraudēti?”

Vienu atbildi es neizpratu, bet desmit cilvēki izklausījās visnotaļ paniski noskaņoti. Viens uzskata, ka nejusties apdraudētam šādā situācijā nav prātīgi, cits apsver emigrēt no valsts ar visu ģimeni. (Varētu padomāt, ka viņš dzīvo Tbilisi, nevis Rīgā.)

Un tikai divi aptaujātie bija pilnīgi mierīgi, un nejutās apdraudēti. Patiesībā tieši viena no šīm divām atbildēm bija iemesls, kas pamudināja mani šim rakstam, tik laba tā man šķita. Lūk, te tā ir: Absolūti nejūtos (apdrautēts), drīzāk jūtos apdrautēts no histērijas, kas sacelta medijos un vēl vairāk šķeļ sabiedrību. Nu bet latviešiem tā ir medusmaize - atkal pavaimanāt, cik mēs mazi, nevarīgi, neaizsargāti, cik riebīga Krievija, cik slikti ES un NATO, kuriem arī nevar ticēt, paraudāt, kā mēs saprotam Gruziju, jo mums, lūk, arī atņemta Abrene. Mazohists ir latvieša otrais vārds.

Tiem, kas nezin - Abrene ir kaut kāds ciems, kaut kur Latgalē ar kādiem 100 iedzīvotājiem, kuri visi ir pensijas vecumā un šņabi lieto ūdens vietā. Krievija to pieprasīja sev, un LNNK, kā jau Tēvzemes un Brīvības partija, izmantodama situāciju, kā traki cīnījās, lai šis īpaši vērtīgais un derīgais zemes pleķis paliktu Latvijai. Tīri tā - lai iegūtu sev varāk balsis vēlēšanās, bet, ak, cik nožēlojami liels bija to cilvēku skaits, kas noticēja cēlajam mērķim. Rezultātā Abrene tika Krievijai, bet attiecības šī nejēdzīgā iemesla dēļ protams tika sabojātas.

Esmu pārliecināts, ka paši Abrenes iedzīvotāji nemaz nav pamanījuši ka nu dzīvo citā valstī. Un gan jau, ka viņiem vienalga, tā pat kā man.

Pats es domāju, ka viss tas, kas saistīts ar Gruziju no Krievijas puses varētu būt arī viens neliels pretspars ASV pasaules iekarošanas misijai. Tikai cilvēki krīt panikā un gāna krievus, tā dēļ, ka tie neizmanto tik kretīniskus un nožēlojamus iemeslus savām militārajām darbībām, kā ASV - cīņa pret terorismu, miera nodrošināšana, atbrīvošana no diktatūras. Stulbs kā zābaks ir tas, kurš nesajēdz, ka tas ir daudz zemiskāk un viltīgāk, nekā Krievu iegansts iebrukumam Gruzijā (kura, starpcitu, arī ir ceļā lai kļūtu par kārtējo ASV štatu.)

Šai aptaujai nav ne mērķa, ne iemesla. Vienkārši, lai dzīve interesantāka…

Jautājums: Vai tu esi kādreiz iedomājies, kā būtu, ja Zeme būtu vidū tukša (piem. kā futbola bumba) un tās iekšienē būtu debesis un maza saule, un mēs dzīvotu uz Zemes garozas, tikai iekšpusē?

Pagaidām atbildējuši:

Jā: 4 zēni; 0 meitenes

Nē: 0 zēni; 3 meitenes

Aptauja tiks aktualizēta (labākais tulkojums, ko varēju atrast vārdam update, kurš te iederētos vislabāk).

Tā rādās, ka jau gandrīz kopš savas rašanās brīža 5 ROŽU PUŠĶI bijuši vairāk vai mazāk, bet tomēr cieši saistīti ar tādu lietu kā improvizācija. Tāpēc arī tagad mazliet par to:

Veselas trīs nedēļas Rīgas Mākslas Telpā trešdienās un ceturtdienās risinājās improvizācijas izrāde apvienības “Karaliskais Improvizācijas Teātris” izpildījumā. Es šo pasākumu apmeklēju veselas divas reizes - pagājušo ceturtdien un šodien. Manas atsauksmes - tikai pozitīvas. Etīdes ir interesantas un smieklīgas, aktīvi tiek iesaistīta publika arī vadītājs (Andris Rupais) ir foršs.
Tāpēc arī iesaku visiem (tiem ļoti daudzajiem tūkstošiem, droši vien), kas pagūs šo rakstu izlasīt šovakar, vai rīt apmeklēt šo izrādi rīt pulkst. 19:00, Rīgas Makslas Telpā, Kungu ielā 2, jo… jā, jo diemžēl rīt ir pēdējā diena, kad to var izdarīt. Pozitīvas emocijas, un izsmiešanas garantēta.

Vēlējos arī atgādināt, ka sākoties jaunajam mācību gadam improvizācijas nodarbības (droši vien) turpināsies arī RHV, un arī to, ka 5 ROŽU PUŠĶI tās pacentīsies atbalstīt, kā nu varēs.

Te ir manas mājas.
Te es esmu brīvs, un varu arī darīt, ko gribu.

Varu es te ierakstīt šo tekstu, un kāds varbūt meklēs jēgu vārdos, kurās to nav, kamēr es varbūt meklēšu vārdus jēgā, kurā to nav.

Varbūt ierakstīt vēl kaut ko?

Lai sasper zibens, ja nespēj atvērties,
Vai redzi, kāds te perfekts ritms?

Zied, zem kājām zeme zied,
Spīd, tik sārti saule spīd.

Tu meklē jēgu vārdos, kurās
 to nemaz nav,
Es meklēju vārdus jēgā, kurā
 to nemaz nav.

Abi divi vienlīdz slikti,
Pils, pa logu skatos, pils.

Nu tā kā ļaudis nav diez ko aktīvi uz postu rakstīšanu , tad nu jāķeras vien pie koncertu recenzijām.

Vakar plkst. 19:00 sākās , manuprāt , gadsimta koncerts Latvijā , kas nevienu neatstāja vienaldzīgu , pirmkārt , derētu pabrīnīties par publiku , kas bija savākusies , jo nu bieži vien nācās no apkārt esošiem ļaudīm dzirdēt tādas frāze , kā :”Atkal tie matainie te ārdās , Kaut tik viņi mani nepiekautu! ” un daudz citas interesantas frāzes , kas nu manī raisīja pārdomas , vai šie ļaudis maz zin kāda stila mūziku spēlē šie leģendārie thrash metāla pārstāvji.Kaut arī atnācām tikai 15 minūtes pirms pirmajiem iesildītājiem , vietas ‘fanu zonā’ bija vēl atliku likām , tapēc nu priecīgu prātu devāmies nostāties tuvāk skatuvei , lai visu varētu ērti pārredzēt.Pirmie spēlēja grupa The Sword , jaunie Stoner metāla censoņi , kuri vismaz mani visnotaļ iepriecināja , ātrs , smags un ļoti tehnisks izpildījums , kas uz pāris desmitiem minūšu ļāva aizmirst par lietusgāzi , kas padarīja T - kreklu neciešami slapju , pēc šiem interesantajiem jauniešiem uzstājās grupa Down , manuprāt , drausmīga mūzika un vienīgais ar ko šī bande piesaistīja skatītājus bija viņu vokālists , slavenais Fils Anselmo (Phil Anslemo) , kādreiz slavenās Groove metāla apvienības Pantera solists. Beidzot spēlēt šiem monstriem , sākās gatavošanāsvakara naglas uznācienam , uz skatuves rosījās ap 30 vīru , kuri nesājās no vienas skatuves malas uz otru , nēsājot pastiprinātājus , mikrofonus ,skaņojot instrumentus , utt. Pēc 40 minūšu kavēšanās , šovs varēja sākties , un tieši šajā brīdī es sapratu , ka šie nu būs vislabāk iztērētie 33 lati visa mūža garumā.Pirmā bija dziesma “Creeping  Death” patiesi laba manta un basista Roberta Trujillo aktīvā publikas uzkurināšana padarīja to visu vēl fantastiskāku , nu nekomentēšu katru dziemsu , jo tas aizņemtu pārsi lapas , bet nu spilgtākie momenti obligāti jāpiemin.Ceturtā dziesma “Harvester of Sorrow ” nonesa man jumtu , lai gan pačkas kratīšana diemžēl izplaika , jo šoreiz paurītis makten sūrstēja , tomēr sajūtas plūda pāri malām , un grupas dalībnieku mainīšanās vietām un planēšana pa skatuvi manāmi uzkurināja vietējos baurus.Nākamais bezgalīgi spilgtais moments bija balādes” Nothing Else Matters” atskaņōšana , kas pēc manām domām publiku padarīja par vienotu veselu( visticamāk tāpēc , ka šī nu bija tā vienīgā dzeisma ko zināja 99.9% atnākušo klausītāju) , protams , jāpiemin arī pats šovs , ka bija vairāk nekā ideāls (to saku es  , lielākais šovu nolicējs) uguns liesmas , skatuves malām , ne tikai izskatījās graujoši , bet arī ik pa brīdim patīkami sasildīja nosalušās miesas , gaismas bija bezgala fantastiksas , kā arī trīs milzīgie ekrēni , kas ļāva vēl labāk pārskatīt ikvienu no grupas dalībniekiem.Ta da da dam , ENTER SANDMAN  , oo dizēnuma vārdā mana vismīļākā dziesma un atkal jau Metallicas puiši  nelika vilties , vokālists Džeimss Hetfīlds un bunģieris Lars Ulrihs , darīja neizsakāmi apbrīnojamu darbu cilvēku iekustināšanā , liekot ikvienam  , pat visvienaldzīgākajam āpsim sākt , vismaz plaudēt līdz.Tas nu bija viss! Ha , nekā nebija puiši pēc fanu baurošanas atgriezās uz skatuves vēlreiz , lai nosēlēte vēl 3 dziesmas , no kurām viena bija mana otra mīļākā dzesma - MOTORBREATH , kas mani pacēla septītajās debesīs , tā nu pēc dziesmas Seek and Destroy , apmainīšanos ar laipnībām , grupa , gandarījuma pilna devās prom no skatuves.Tagad patiešām viss , vārdu sakot , neaizmirstams pārdzīvojums , kas tiešām lika vēlreiz pārliecināties , kāpēc šī grupa ir tik slavena.Ģeniāls tehnisks izpildījums + aktīva saskare ar publiku + publikas aktivitāte + fantastisks šovs , kas sevī iekļāva arī nelielu salūtu = IDEĀLU KONCERTU!

Paldies par uzmanību!

P.S. Mežaraup , biļeti es tev nevarēšu atdot , jo vēlos to paturēt sev , lai pēc daudziem desmitiem gadu rādīt saviem mazbērniem!