Nu tā kā ļaudis nav diez ko aktīvi uz postu rakstīšanu , tad nu jāķeras vien pie koncertu recenzijām.
Vakar plkst. 19:00 sākās , manuprāt , gadsimta koncerts Latvijā , kas nevienu neatstāja vienaldzīgu , pirmkārt , derētu pabrīnīties par publiku , kas bija savākusies , jo nu bieži vien nācās no apkārt esošiem ļaudīm dzirdēt tādas frāze , kā :”Atkal tie matainie te ārdās , Kaut tik viņi mani nepiekautu! ” un daudz citas interesantas frāzes , kas nu manī raisīja pārdomas , vai šie ļaudis maz zin kāda stila mūziku spēlē šie leģendārie thrash metāla pārstāvji.Kaut arī atnācām tikai 15 minūtes pirms pirmajiem iesildītājiem , vietas ‘fanu zonā’ bija vēl atliku likām , tapēc nu priecīgu prātu devāmies nostāties tuvāk skatuvei , lai visu varētu ērti pārredzēt.Pirmie spēlēja grupa The Sword , jaunie Stoner metāla censoņi , kuri vismaz mani visnotaļ iepriecināja , ātrs , smags un ļoti tehnisks izpildījums , kas uz pāris desmitiem minūšu ļāva aizmirst par lietusgāzi , kas padarīja T - kreklu neciešami slapju , pēc šiem interesantajiem jauniešiem uzstājās grupa Down , manuprāt , drausmīga mūzika un vienīgais ar ko šī bande piesaistīja skatītājus bija viņu vokālists , slavenais Fils Anselmo (Phil Anslemo) , kādreiz slavenās Groove metāla apvienības Pantera solists. Beidzot spēlēt šiem monstriem , sākās gatavošanāsvakara naglas uznācienam , uz skatuves rosījās ap 30 vīru , kuri nesājās no vienas skatuves malas uz otru , nēsājot pastiprinātājus , mikrofonus ,skaņojot instrumentus , utt. Pēc 40 minūšu kavēšanās , šovs varēja sākties , un tieši šajā brīdī es sapratu , ka šie nu būs vislabāk iztērētie 33 lati visa mūža garumā.Pirmā bija dziesma “Creeping Death” patiesi laba manta un basista Roberta Trujillo aktīvā publikas uzkurināšana padarīja to visu vēl fantastiskāku , nu nekomentēšu katru dziemsu , jo tas aizņemtu pārsi lapas , bet nu spilgtākie momenti obligāti jāpiemin.Ceturtā dziesma “Harvester of Sorrow ” nonesa man jumtu , lai gan pačkas kratīšana diemžēl izplaika , jo šoreiz paurītis makten sūrstēja , tomēr sajūtas plūda pāri malām , un grupas dalībnieku mainīšanās vietām un planēšana pa skatuvi manāmi uzkurināja vietējos baurus.Nākamais bezgalīgi spilgtais moments bija balādes” Nothing Else Matters” atskaņōšana , kas pēc manām domām publiku padarīja par vienotu veselu( visticamāk tāpēc , ka šī nu bija tā vienīgā dzeisma ko zināja 99.9% atnākušo klausītāju) , protams , jāpiemin arī pats šovs , ka bija vairāk nekā ideāls (to saku es , lielākais šovu nolicējs) uguns liesmas , skatuves malām , ne tikai izskatījās graujoši , bet arī ik pa brīdim patīkami sasildīja nosalušās miesas , gaismas bija bezgala fantastiksas , kā arī trīs milzīgie ekrēni , kas ļāva vēl labāk pārskatīt ikvienu no grupas dalībniekiem.Ta da da dam , ENTER SANDMAN , oo dizēnuma vārdā mana vismīļākā dziesma un atkal jau Metallicas puiši nelika vilties , vokālists Džeimss Hetfīlds un bunģieris Lars Ulrihs , darīja neizsakāmi apbrīnojamu darbu cilvēku iekustināšanā , liekot ikvienam , pat visvienaldzīgākajam āpsim sākt , vismaz plaudēt līdz.Tas nu bija viss! Ha , nekā nebija puiši pēc fanu baurošanas atgriezās uz skatuves vēlreiz , lai nosēlēte vēl 3 dziesmas , no kurām viena bija mana otra mīļākā dzesma - MOTORBREATH , kas mani pacēla septītajās debesīs , tā nu pēc dziesmas Seek and Destroy , apmainīšanos ar laipnībām , grupa , gandarījuma pilna devās prom no skatuves.Tagad patiešām viss , vārdu sakot , neaizmirstams pārdzīvojums , kas tiešām lika vēlreiz pārliecināties , kāpēc šī grupa ir tik slavena.Ģeniāls tehnisks izpildījums + aktīva saskare ar publiku + publikas aktivitāte + fantastisks šovs , kas sevī iekļāva arī nelielu salūtu = IDEĀLU KONCERTU!
Paldies par uzmanību!
P.S. Mežaraup , biļeti es tev nevarēšu atdot , jo vēlos to paturēt sev , lai pēc daudziem desmitiem gadu rādīt saviem mazbērniem! 