Un te nu ir manējie par tādu lietu, ko laikam mēdz saukt par mīlestību. Pats es īsti nezinu, kas tā ir par lietu, tāpēc droši saukt to par mīlestību nevaru. Drīzāk jau īslaicīga iekāre. Nu katram no tiem (dzejoļiem) ir savs mazs, murgains stāstiņš, un lielākoties tie visi ir veltījumi kādām, kuras to nekad neuzzinās…
Skaistākā nakts
Uz ceļiem
Zem tava loga.
Tā bija skaistākā diena,
Kad ieraudzīju tevi.
Un tagad, zem tava loga,
Lūdzu nesaki, ka tā bija pēdējā…
Jo man atlicis vēl daudz dienu,
Bet tikai tu vari padarīt kādu no tām
Par skaistāko…
Kad tavas lūpas skārs manas
Nevajadzēs pat acis,
Lai nosauktu to dienu
Par skaistāko…
Un kad mums apkārt viss izzudīs
Un tu būsi mana pasaule
Un es būšu tavējā
Būs tikai mīlestība
Un tā naksts kļūs
Par skaistāko…
[10.2006.]
Tuvāk tev
Un
Nu es zinu vienu lietu
To kas līst pār mani katru dienu
Tagad zinu vienu lietu
To kas tuvāk tev
To kas līst pār mani katru dienu
Panāc tuvāk
Skaistais skuķi
Lai es varu
Pateikt vienu…
Pateikt vienu lietu
To kas tuvāk tev
To kas līst pār mani katru dienu
Ja domāju par tevi visu nakti
Vai to nosaukt var par tīru takti?
Ja domāju par tavām acīm, tavu vēderu un tavām…
Vai to nosaukt var par…
Ja vēlos godāt tavu skaistumu
Un kliegt zem tava loga:
Panāc šurpu
Tuvāk skaistais
Skuķi lai es
Pateikt varu
Uzvelc kedas
Gaiši zilās
Krāso acis
Tumši rozā
TU MAN PATĪC
[11.2006.]
Inteliģentās Ģimnāzistes smaids
Tik skaista tava grimase
Kāpjot rīta vilcienā
Tu esi tuvu pilnībai
Smaidot dienas niecībā
Tavā smaidā pazust mirklī
Un sajukt prātā sapņos
Tavā formā raudzīties
Līdz tā izgaist ļaužu mākoņos
Un brīžiem prātot
Kāds ir Ģimnāzistes vārds
Tad pēc daudziem gadiem apstāties
Kad aizmirsts senais piedzīvojums, atcerēties
Kāds ir Ģimnāzistes smaids
[04.2007]
Pēdējā vēlēšanās
Miers, prieks tavā pasaulē
Svaigums un maskas neklātiene tavā sejā.
Acīm pārāk sāpīgi raudzīties šajā saulē,
Bezpalīdzīgi prāts slīgst ēnotā lejā.
Visskaistākā! Visīstākā!
Tā brīvība, tavā būtībā kas mīt.
No sajūtām reizē mīļākā un nīstākā
Manu sirdi savā burvībā māk tīt.
Šī pasaule skaista kā pasaka,
Taču nav līdz galam īsta.
Klāt tās pēdējā lapa,
Un pār sapni migla tiek tīta.
Mana pēdējā vēlēšanās -
Vēl reizi redzēt tevi,
Mana pēdējā vēlēšanās -
Beidzot atbrīvot sevi.
[06.2007.]
* * *
Kad mākoņu par daudz
Pietrūkst krāsu lai pateiktu
Cik fantastiski skaisti tad izskatās
Taču mirklis slīd prom
Un tumsa piesaka nākamo
Pārvēršot formas bezveida masā
Nav vairs kur skriet
Un nav vairs ko teikt
Jo vienam bez mirkļa ir garlaicīgi
Varētu jau aiziet un sameklēt
arī tevi
Bet vienam gribēt ar tak
ir garlaicīgi
[08.2007]
* * *
Es esmu mēģinājis visādi.
To tā vienkārši un bez kaisles pateikt,
Tā vienkārši par tevi uzrakstīt.
Bet tur, kur nav nekas tik vienkārši,
Tur arī rakstīt laikam nedrīkst vienkārši.
Bet tad kā lai uzrakstu to nevienkārši,
Ka tu man patīc vienkārši?
Es, vienīgais, ko varu izdarīt -
Pateikt - tas ir īsti.
[10.2007.]