5 rožu pušķi

Tāda interesanta lapele, ko uzraku

Cerams, ka noderēs iekarojot pilsētas ielas

http://www.urlabar.tk/

Nu, laikam ir…

Tad,

Drūmums šodien virsū nāk
un veldzē sirdi
no sakarsētām iekārēm.

Bet acīm miera nav,
tās pašas atrod dzirksteles
un samet pilnu sirdi.

Var jau nodzēst citas,
bet no tās vienas
vienmēr sanāk ugunsgrēks.

Vispār jau tas skricelītis tikai tā. Kaut kas daudz piemērotāks valentīndienai man šķiet šis (atzīšos, aizņemts no kādas galerijas draugos. Bet, jau atkal, žēl tādu nepopularizēt):

Tāpēc jā, priecīgu jums šo dienu!

Es nezinu, kas ir autors, noteikt tas neesmu es, tāpēc atvainojos, ka atkal tikai copy>paste, bet tomēr šis tekstiņš mani uzrunāja, un šķiet, labi iederas 5 ROŽU PUŠĶU vispārējā tematikā.

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.

Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?

Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija!

Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?

Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.

Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!

Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku…

Pārpublicets no kādas dienasgrāmatas draugos. Vienkārši man šķita, ka nav slikta anekdote.

Anekdote: Jānītis tētim: -Tēt, pastāsti kas ir politika? -Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš seko, lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība. Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
-Nē.
-Nu tad ej gulēt. Nakts vidū Jānītis pamostas no sava brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt tēvu un atrod to virtuvē kur tas kniebj mājsaimnieci, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežas savā guļamistabā. No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finansu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.

Apsveicam Zimbabvi ar jauno 200 miljonu dolāru banknoti.

Tas patiešām ir 5RP cienīgs notikums, jo, kā mēs ļoti labi saprotam, padara dzīvi krietni vien interesantāku. (Nu vismaz tajā valstī.)

Labojums: wups, izskatās, ka ar tādu inflāciju ir grūti tikt līdzi laikam.   —>

Pēdējās dienās dzirdētākais vārds , ja godīgi man jau ir līdz kaklam  , jo nu amerikāņi ar kuriem nākas kontaktēties par to vien runā , laikam , uzskatot , ka es esmu viens no tiem trakajiem pakaļā līdējiem , kurš redz Ameriku kā vienīgo pasaules glābiņu (Dž.W.Buša vārdi)! Laikam jau jāatzīst , ka tas kenijiešu izcelsmes , havaju salās dzimušais , Čikāgas senatora amatu ieņemošais nēģeris būs daudz labāks prezidents par asinskāro , stulbo , rančo dzīvojošo dienvidnieku , bet tas nemaina manu pilnīgi vienaldzīgo nostāju pret šo “svarīgo” notikumu , pat vairāk , es to ienīstu , jo kārtējo reizi pierādījās tas , ka amerikāņi , pilnīgi nepamatoti , uzskata sevi par dižāko nāciju pasaulē!Tāpēc , kad šodien ieslēdzu CNN un noskatījos ziņas , kurās kārtējo reizi tika propogandēts Krievijas nebeidzamais ļaunums , respektīvi , amerikāņu labākajās masu mediju tradīcijās izveidots video , kur Krievijas prezidents A.Medvedevs naidīgi izsakās par ASV iejaukšanos pilnīgi visos pasaules ekonomiskajos un politiskajos procesos ( kas būtībā ir pilnīga patiesība) , bet noskatoties oriģinālo video , mēs labi varam redzēt , ka Medvedevs izteicās par esošo nevis topošo administrāciju , izsakot cerību , ka ar jauna prezidenta iecelšanu uzlabosies arī abu lielvalstu attiecības!Tātad ziņu iespaidā devos uz kursiem , kur jau 100m rādiusā bija dzirdami pohainu amerikāņu kviecieni, lai beidzot pateiktu visu ko domāju par to viņu diženumu , un kā jau biju paredzējis daži no tiem nolēma padalīties savā priekā ar mani , un es savā nebeidzamajā ļaunumā nolēmu izmantot šo brīdi , lai tā teikt nolaistu viņus uz zemes , kas arī izdevās , jo šodien neviens vairs nekasījās klāt ar to Obamu!

P.S. Sāpe ir izkliegta , atvainojos , ja dažviet teksts ir prasts , nesakarīgs vervelējums , bet man kārtējo reizi piemetās rakstiskā caureja!

Kaut arii tie nolaapiitie kruasaanu stuumeeji , nav man atsuutijushi kaut kaadu fakinu veestuli , ar kuras paliidziibu es beidzot tikshu pie neta , tomeer shodien piepildiijas viens no maniem sapnjiem  , es dziivajaa redzeeju PAAVESTU , biju tomaata metiena attaalumaa no vecaa aazha , bija tika bezgala jaukinji kad visi apkaart saaka apskauties Jeezus vaarda(usi susi)!Saak besiit aaraaa tas  , ka Pariizee amerikaanju ir vairak nekaa pashu franchu , kursos man blje visapkaart vieni jenkji pljurkst ar to kuslo akcentu - arghhh!Kopumaa it kaa viss ir ok! Klopsij , sekoju tavam padomam , un blje taa leeta manta , kaut arii nav nekas dizhs , bet pie joda , pa 3 eirikjiem 10 pudeles ir taa veerts!Ceru , ka naakamnedeelj tikshu pie fakina neta!

Vispirms vélétos atvainoties par  kuslajàm garumzimem , jo uz shiem stiligajiem datoriem tàdu nav!Droshvien katrs cilvéks kursh atbrauc uz Franciju cer uz ielas ieraudzit tonnàm savàda izskata ljauzhu(modes Meka kà nekà)!Taçu tas it nemaz tà nav , jo apméram 70% cilvéku gjérbjas vairàk vai mazàk identiski (acimredzot visi alternativie sadziiti kaut kàdos tumshos Pariizes nostùros)!Pirmàs 3 dienas pagàja kàartojot formalitàtes sakarà ar françu valodas kursiem(arii seit vinji ir sasniegushi vèl nebijushus augstumus jo tajà pieteikshanàs birojà , neviens nerunà anglju mélé)!Jàatziist , ka metàlistiem sheit aciimredzami neklàjas viegli  , jo pa sho neilgo laiku ko es te atrodos mani jau 2 reizes pàrbaudiija policija(vai es gadienà nenèsàju lidz kàdas narkotiskas vielas) , protams arii cilvèku diivainà blisinàshanàas(ipashi metro) , vàrdu sakot visai smiekliiga padariishana!Tas nu ir viss ko paspèju 2 minùshu laikàa uzcept.

To be continued….

P.S Alus “Le Coq” pamatiigi iesùkà suni!

Nuja, vēl nesen ļoti aktuāla tēma: Krievijas/Gruzijas karš. Tikai dažas dienas pagājušas, kopš tiem laikiem, kad ar to pilnas bija visas avīzes, televīzijas, interneti un daudzas jo daudzas mutes. Un godīgi, kāds nežēlīgs idiotisms tas ir.

Lai nesarunātu muļķības, es nerunāšu ne par šajā konfliktā neiesaistīto valstu reakcijām un attieksmēm, ne par masu medijiem, kas šoreiz bija pat vairāk nekā savu uzdevumu augstumos, lai ar paranoisku propgandu padarītu cilvēkus trakus.

Man tikai… es pat nezinu, ne žēl, ne pārsteidz, bet… jā, vot - kaitina nedaudz, ka lielā vairuma cilvēku prāti ir tik ļoti viegli ietekmējami un sagrozāmi, ka, liekas, to nav vispār, ka smadzeņpods ir tukšs, un kas tur iekrīt no ieslēgtā televizora, vai izlasītās avīzes, tas tur arī stāv un rūgst.

Nu piemēram, vēlme rakstīt šo te man uznāca, pēc 15. augusta Dienas izdevuma pāršķirstīšanas. Šī tēma, tajā avīzē aizņēma sešas lappuses. Bet īpaši mani piesaistīja viena sleja: Tautas balss. Tur trīspadsmit cilvēki snieguši atbildes uz jautājumu: “Vai Krievijas un Gruzijas konflikta dēļ jūtaties apdraudēti?”

Vienu atbildi es neizpratu, bet desmit cilvēki izklausījās visnotaļ paniski noskaņoti. Viens uzskata, ka nejusties apdraudētam šādā situācijā nav prātīgi, cits apsver emigrēt no valsts ar visu ģimeni. (Varētu padomāt, ka viņš dzīvo Tbilisi, nevis Rīgā.)

Un tikai divi aptaujātie bija pilnīgi mierīgi, un nejutās apdraudēti. Patiesībā tieši viena no šīm divām atbildēm bija iemesls, kas pamudināja mani šim rakstam, tik laba tā man šķita. Lūk, te tā ir: Absolūti nejūtos (apdrautēts), drīzāk jūtos apdrautēts no histērijas, kas sacelta medijos un vēl vairāk šķeļ sabiedrību. Nu bet latviešiem tā ir medusmaize - atkal pavaimanāt, cik mēs mazi, nevarīgi, neaizsargāti, cik riebīga Krievija, cik slikti ES un NATO, kuriem arī nevar ticēt, paraudāt, kā mēs saprotam Gruziju, jo mums, lūk, arī atņemta Abrene. Mazohists ir latvieša otrais vārds.

Tiem, kas nezin - Abrene ir kaut kāds ciems, kaut kur Latgalē ar kādiem 100 iedzīvotājiem, kuri visi ir pensijas vecumā un šņabi lieto ūdens vietā. Krievija to pieprasīja sev, un LNNK, kā jau Tēvzemes un Brīvības partija, izmantodama situāciju, kā traki cīnījās, lai šis īpaši vērtīgais un derīgais zemes pleķis paliktu Latvijai. Tīri tā - lai iegūtu sev varāk balsis vēlēšanās, bet, ak, cik nožēlojami liels bija to cilvēku skaits, kas noticēja cēlajam mērķim. Rezultātā Abrene tika Krievijai, bet attiecības šī nejēdzīgā iemesla dēļ protams tika sabojātas.

Esmu pārliecināts, ka paši Abrenes iedzīvotāji nemaz nav pamanījuši ka nu dzīvo citā valstī. Un gan jau, ka viņiem vienalga, tā pat kā man.

Pats es domāju, ka viss tas, kas saistīts ar Gruziju no Krievijas puses varētu būt arī viens neliels pretspars ASV pasaules iekarošanas misijai. Tikai cilvēki krīt panikā un gāna krievus, tā dēļ, ka tie neizmanto tik kretīniskus un nožēlojamus iemeslus savām militārajām darbībām, kā ASV - cīņa pret terorismu, miera nodrošināšana, atbrīvošana no diktatūras. Stulbs kā zābaks ir tas, kurš nesajēdz, ka tas ir daudz zemiskāk un viltīgāk, nekā Krievu iegansts iebrukumam Gruzijā (kura, starpcitu, arī ir ceļā lai kļūtu par kārtējo ASV štatu.)

Te ir manas mājas.
Te es esmu brīvs, un varu arī darīt, ko gribu.

Varu es te ierakstīt šo tekstu, un kāds varbūt meklēs jēgu vārdos, kurās to nav, kamēr es varbūt meklēšu vārdus jēgā, kurā to nav.

Varbūt ierakstīt vēl kaut ko?

Lai sasper zibens, ja nespēj atvērties,
Vai redzi, kāds te perfekts ritms?

Zied, zem kājām zeme zied,
Spīd, tik sārti saule spīd.

Tu meklē jēgu vārdos, kurās
 to nemaz nav,
Es meklēju vārdus jēgā, kurā
 to nemaz nav.

Abi divi vienlīdz slikti,
Pils, pa logu skatos, pils.